ELLIPOLE - ELIPOLE — ELISTONE.LOVE

Reiz, kad bildes tika uzņemtas ar lielām filmu kamerām un burvju rituāli ar sudraba eliksīru sarkanajā istabā bija ierasta lieta, dzīvoja maza meitene vārdā Ellija. Viņa bija rudmataina, ļoti nerātna un bieži viņai patika dipināt ar kājām. Kādu dienu viņa smagi saslima un daudz laika nācās pavadīt ieslodzītai vecā un netīrā slimnīcā bez remonta un pat karstā ūdens. Tur viss bruka kopā, no sienām lobījās krāsa un apmetums, bet lifti kratījās, čīkstēja un bieži iestrēga. Trauslajai meitenei ar brillēm nebija neviena, ar ko varētu kopā smieties un izspēlēt palaidnības, taču, tā kā viņa ne no kā nebaidījās, viņa bieži naktīs slepus izlavījās no savas slimnīcas istabas. Viņai patika staigāt pa tumšajiem gaiteņiem, sapņojot, ka, ja vien viņai līdzi būtu instrumenti, viņa salabotu visu apkārt - pievilktu tās čīkstošās skrūves, uzliktu jaunas flīzes un nokrāsotu vecās sienas. Dažus gadus vēlāk, kad Ellija pārvērtās par jaunu un skaistu meiteni, ārstiem izdevās viņu izārstēt. Tagad viņa varēja atgriezties savās dzimtajās mājās un atkal iet savā skolā. Viņa bija kļuvusi par gudru un paklausīgu meiteni, viņa gribēja ātri panākt visu nokavēto - viņa cītīgi mācījās, reiz pēc skolas no vecām velveta biksēm viņa uzšuva sev rokassomu. Rokassomiņa izrādījās ļoti skaista, tai bija vairāki nodalījumi un speciāla kabata maciņam. Drīz vien Ellija, pareizāk sakot, nu jau pieaugušā Ella sāka interesēties par fotogrāfijām. Viņa iestājās speciālā skolā, lai uzzinātu, kā darbojas fotokamera un kur starp visām šīm pogām un ritenīšiem ir īstā poga - “šedevrs”, lai fotogrāfija būtu asa un eksponēta un kā maģiskā tumšā telpā attīsta attēlus dažādās mikstūrās. Šo noslēpumaino nodarbību laikā viņa satika zēnu vārdā Kržištofs. Viņš vienmēr smaidīja, un viņa mugursomā bija pasaules karte, un viņš sapņoja par ceļojumu apkārt pasaulei. Kopš tā laika Ella un Kržištofs visur devās kopā, ar savu šujmašīnu viņa kā dāvanu uzšuva viņam jostu ar kabatām objektīviem un fotoaparātam. Kopā viņi staigāja pa slēgtajām rūpnīcām, apmeklēja pamestas vietas un kāpa pa ļoti augstiem dīkstāves ogļraktuvju skursteņiem. Nav zināms, kad viņi iemīlēja viens otru un, lai gan viņiem nebija naudas kāzām, viņi nolēma apprecēties. Kāzu kleitu Ella šuva pati, bet draugi palīdzēja noorganizēt svētkus un ceremoniju. Ella nekad nešķīrās no savas somas, kurā glabāja dažādus noderīgus un nepieciešamus dārgumus. Piemēram, kad viņi brauca uz kāzām, automašīnai saplīsa un izkrita pagrieziena rādītājs, bet Ella vienā no somas kabatām uzreiz atrada un izņēma piecas skrūves un vienu skrūvgriezi, ar ko to piestiprināja atpakaļ. Viņas somiņā vienmēr bija kārtība, tāpēc tajā nebija nekā lieka, bija tikai septiņas košļājamās gumijas, lai pieliktu nobirušās flīzes vai pacienātu draugus, rakstāmlietas - spalva, marķieris, zīmulis un lodīšu pildspalva ar ko parakstīja laulības apliecību, un arī septiņi metri virves, tā katram gadījumam. Viņi bija ļoti laimīgi un bieži pārcēlās. Kad pasaulē notika kaut kas interesants, Kšištofs pārbaudīja savu karti, skatījās, kur tas atrodas, un viņi nekavējoties devās uz turieni, fotografēja un filmēja, bet pēc tam nosūtīja tās uz laikrakstiem un televīziju. Lai ātrāk nokļūtu, Kržištofs pat iemācījās vadīt lidmašīnu. Savos ceļojumos viņi satika daudz interesantu cilvēku, kurus viņi vienmēr ar prieku aicināja pie sevis mājās. Siltos vasaras vakaros viņi mīlēja gulēt teltī pie ugunskura un dziedāt savas mīļākās dziesmas ģitāras pavadījumā. Ela vienmēr bija gatava dažādām negaidītām situācijām, kas ar viņiem varēja notikt. Vienā no daudzajām viņas somas kabatām atradās lukturītis, neliels deviņu voltu akumulators un, ja Kšištofa mugursoma salūztu, adata, diegs, mērlente, trīs rezerves adatas, četri vates kociņi ausu tīrīšanai un viens nazis, bez kura kempingā nevar iztikt. Sagadījās, ka Ellai un Kržištofam nebija savu bērnu, tāpēc viņi dzīvoja no dienas uz dienu, viens priekš otra. Ellas somiņā bija arī neliela kabata makam, kurā viņa iemeta sīknaudu. Kādu dienu, kad viņi bija ļoti tālu no mājām, Ellai kļuva ļoti slikti, un kopš tā laika viņai visu laiku bija jāguļ gultā. Diemžēl ar viņu saslima visa pasaule - cilvēki pārstāja braukt viens pie otra, pat draugi nevarēja kopā dziedāt un spēlēt ģitāru pie ugunskura, vienkārši pastaigāties parkā un pulcēties Ziemassvētkos. Tad draugi sāka rakstīt Ellai vēstules un sūtīt pastkartes ar stāstiem un saviem piedzīvojumiem, un Kržištofs, lasot viņai katru jaunu vēstuli pie gultas, savā kartē norādīja, no kuras pasaules daļas tā atnākusi. Pats galvenais, viņi abi nekad nezaudēja humora izjūtu ne uz mirkli. Ella, pat guļot gultā, laboja visu, kas bija pa rokai, un naktīs šuva ar savu šujmašīnu. Kad viņai vairs nebija spēka darīt arī to, viņa nolēma, ka ar visu naudu, kas bija viņas mazajā makā, viņa nopirks lielu, lielu zemes gabalu. Izmantojot internetu tas viņai arī izdevās, bet diemžēl viņa nevarēja viņu redzēt, jo jutās arvien vājāka un vājāka. Lai nedomātu par slimību, viņi kopā ar Kržištofu plānoja tā iekārtošanu, ko uz tās būvēs, kādi koki un puķes tur augs. Un viņi to skaisti nosauca - ELLIPOLI. Diemžēl Ellai vairs nebija spēka braukt apskatīt savu zemi. Kržištofs paņēma līdzi karti un, tāpat kā iepriekš, kopā, tikai tagad vienatnē, devās ceļojumā uz ELLIPOLI. Uz lauka, starp trim raudošiem vītoliem gulēja milzīgs, milzīgs akmens, zem tā viņš ieraka savas mīļotās sievas rokassomu. Viņš precīzi atcerējās lietu skaitu, ko viņa nēsāja savā somā. Tā kartē parādījās koordinātes, tas ir, grādi, minūtes un sekundes 51*07'47”N un 19*33'41”E. Ellas un Kržištofa draugi ir iestādījuši ziedus un kokus ap akmeni, zem kura atrodas burvju somiņa. Lauku klāj skaista un pasakaina birzs, bet no ābolu, plūmju un bumbieru ražas tagad top gardi deserti, kompoti, vīni un liķieri. Šajā dārzā ir arī vieta piknikiem ar ģitāras spēli un dziesmām pie ugunskura, kā Ella mīlēja. Draugi, kuri bieži apmeklē šo vietu, līdz pat šai dienai, sēžot pie ugunskura, reizēm redz Kržistofa lidmašīnu, kas lidojot pāri galvām, kustina spārnus Ellas piemiņai. Gadi rit, pasaule mainās, koki dārzā aug augstāki, un līdz ar tiem aug arī zaros nostiprinātās šūpoles. Jebkurš bērns, kurš pagadās dārzā šai šīs klintij, iztēlojas, ko viņš būtu ielicis mazās Ellas maģiskajā somiņā, kas aprakta zemē. Kas viņam dzīvē varētu noderēt, lai tiktu galā ar sarežģītām situācijām. Ko tu liktu šajā somā? Autori Elžbeta un Kržištovs Kuš Tulkoja Valters Bergs